lack of flame

as changes never came
sadness stayed the same
never left, but so alone
humanity kneeled itself to a mourn
With heart full of desperation
With the cries so loud inside
Looking around without a hope
to break down these frames alone
leaving no space for compassion
heartbeat always stays the same
leaving no space here for compassion
we will always lack the flame

......................................................................................................................................

Es nevaru saprast, kāpēc tik daudzi pieņem ideju, ka citi ir viņu konkurenti, ka samīdot citus viņi tiek kaut kur augstāk. Kas ir tur augstāk, uz kurieni mums tik ļoti jātiecas? Laime? Man šķiet, ka ikreiz, kad mēs nostādām kādu zemāk par sevi, kad mēs pagriežam galvu prom no citu sāpēm, kad mēs tā vietā, lai palīdzētu citiem, uzskatām citu nelaimi par savu veiksmi, mēs nogalinām sevī iekšā to liesmu, kas liek mums priecāties un baudīt prieku, kuru sniedz draudzība, mīlestība un sadarbība. Mēs nogalinām to, kas vienīgais cilvēkam sniedz tādu brīvību no kuras negribās bēgt.

never known memories

brick through the window
cheer of crowd bringing dark tower down
smile of hope
it was never so near
it's not for future anymore
from now it's for today

......................................................................................................................................

nekad nebijušas sajūtas. tās, kuras tev liek domāt, ka dzīve nav kaka. vai varbūt sajūta, ka tūliņ notiks viss, par ko tu sapņo. notiks viss, kas vienmēr ir bijis tik tālu. atvērsies visas durvis, kritīs visi mūri... visi ir ar tevi, nevis pret tevi. visi tevi saprot, nevis atraida. aizver acis un notici tam... atver acis un dari visu, lai tas notiktu...

punished for a dream

She was young and angry, and She had a dream
Dream of society free of prejudices and hatred
Dream of earth for everyone
Where there will be no one rulled
Where people will decide and share together
Puting people before profit
Global solidarity
Without authorites
Without violence of rich against poor
Where enemy of freedom
Will be enemy of all
Where wish of no one
Will be seen as too small

Reality hits us in the face
State reacts violently, it won’t give up any space
Face it, State don’t care about our dreams
Power to the rich thats just what it means
Police beats up everyone who rise on their feet
They cant understand how someone can fight the hand that feeds

Mothers get afraid when they see
rise of political consciesness
of their sons and daughters
Their sights and voices remind too much of the reality
Apathetic masses turn their faces away from the scene
Those who dont
loose their memory
In the info flow of ‘ever right’ corporate propaganda machine

hundreds and thousands
imprisoned and killed
For what they believe
what they think is right
Against state fascism, for equality of all
For justice , freedom and comunity control
People rise from below
Thats what will bring every state to fall

So all this came out as screem
When people marched the streets
they got punished for their dreams

......................................................................................................................................

Mūsdienās, lai noturētu cilvēkus paklausībā, pietiek ar ilūzijām. Pietiek radīt ilūziju, ka viņi ir brīvi un viņi tā arī domās, pietiek radīt ilūziju, ka tie pret kuriem vēršas vara ir sabiedrības ienaidnieki, un ikviens tai piebalsos. Par spīti tam tūkstošiem cilvēku visā pasaulē, ik mirkli saprotot, ka ir iespējama savādāka pasaule, cīnās pret šo pārspēku, cīnās par saviem sapņiem, cīnās par savām dzīvēm. Pret šiem cilvēkiem, kuri pieprasa „neiespējamo” ,valsts, kapitāla interešu vārdā, sūta visus savus spēkus. Ik dienu tūkstošiem cilvēku tiek nogalināti un ieslodzīti, jo atļaujas ne tikai lūgt, bet arī ņemt to, kas pieder viņiem - savas dzīves - savās pašu rokās. Ikvienai valstij ir viena galvenā funkcija - elites interešu aizsardzība. Viss pārējais izriet no tā... arī mūsu rīcība.

future is in our hands, prepare to work

the sun is shining
the grass is green
the sense of child is clean
the mind is undefiled
the world around is wide
later opinion will be forced
"the truth" is coming right to you
to raise a good man
means to raise a standardized
do you see that man
try to be like him
the TV said that the bad one was without work
don’t give up, try your best
and maybe one day you'll be as rich as king
you'll gain the money that gives you all
they say that future is in our hands prepare to work
choose the thing you're gonna do for the rest of your life
you know, the richer you are, the better for you
money gives your freedom, no one can deny this
do you want to live? - exist, you will live
do you want to eat? - go to work
who you want to be? - choose a profession
do you want to be good? - you got one choice
do you want to be a good man?
go to school, follow news, choose a profession, be calm, smile, be serious, don’t cry, be strong, be the best, kneel when needed... be good, be good for them

......................................................................................................................................

dažreiz es domāju par to, kā bija tad, kad man nevajadzēja domāt par to, vai un cik man vajadzēs strādāt. kad es nezināju, ka cilvēki iedalās labajos un sliktajos. vai arī varbūt tas viss bija tad, kad es vēl nedomāju. vismaz neatceros, ka domāju. un tagad es ik pa laikam domāju, vai ir pareizi, ka mēs tiekam vērtēti pēc tā, ko esam "sasnieguši dzīvē". es nevaru visu laiku saprast, vai es patiešām esmu izvēlējies darīt to, kas man patīk vai tikai es mēģinu sev to iestāstīt. vai ir vērts brist cauri mēsliem, lai dabūtu kaut ko labu? vai var tikt pie tā arī nesasmērējoties? vai es būšu es pats, vai arī es būšu kāds, kuru apzīmē galvenokārt ar viņa profesiju. vai man patiešām patīk risināt tos uzdevumus, kurus es risinu skolas uzdevumā? vai es tikai sev to iestāstu? bet varbūt es sev tikai iestāstu, ka man patīk mūzika, lai sevi izklaidētu? (.... šo jautājumu gan es tikko sev uzdevu pirmo reizi... atbilde laikam skaidra)... par šīm tēmām gan es sāku domāt tikai tad, kad tie 12 gadi skolas solā bija jau gandrīz pagājuši. līdz tam, protams likās pašsaprotami, ka ir taču jāmācās. lielākā daļa no mums taču netiek informēti par kādu alternatīvu. ir tikai iespēja izvēlēties starp profesijām. un vēl švakāk ir tiem, kam šāda iespēja nav. lai nu kā arī būtu, es laikam neesmu īstais, kas var objektīvi spriest, jo man tiešām liekas, ka es mācos to, ko man gribās. bet var jau būt, ka es pēc mēneša esmu beigts un pagalam. un tas viss laiks, ko es esmu pavadījis skolas solā, nav ne kapeikas vērts. nezinu. katrs izdomā pats priekš sevis. vienu es zinu - es nebūšu tas, kurš pavadīs visu dzīvi, strādājot, pelnot un pērkot nevajadzīgas lietas, kas palīdzētu man strādāt vēl labāk.